1. |
Sapņu stūre
03:09
|
|||
|
Kur gan mūsu atmiņas,
Pilnas tagad lietus lāsēm,
Negribu tās atvadas,
Kad tās pārvēršas par sāpēm.
Kur tu šorīt esi,
Vai tu pārdevi,
Manu sapņu kasti
Ar mākoņizsoli.
Aizlīmēts un sasiets,
Pārāk viens.
Kur gan mūsu atmiņas,
Pilnas tagad lietus lāsēm,
Negribu tās atvadas,
Kad tās pārvēršas par sāpēm.
Kur tu tagad tik klusi
Un kādēļ pārklāji
Manu sapņu stūri
Ar šo mākoņparādi.
Mākoņparādi, mākoņparādi.
Atmiņas kā cukurvatē
Pārvēršas par pilnu kasti,
Nāc ēd manu cukurvati,
Man viss iekšā salipis ir asi.
Cukurkioski nav tie biroji,
Miljons atklāti
Par mākoņparādi,
Negribu tās atvadas,
Kad tās pārvēršas par sāpēm,
Miljons atklāti par mākoņparādi.
|
||||
2. |
De ja vu
03:23
|
|||
|
Tik daudz tu manī kļūdas zīmē,
Ka pārvēršos par ledu,
Vai tā var viens otru mīlēt,
Ka esam kā lēdus.
Bet mums ir jātiek
Atkal mājās dzirdamiem,
Bet mums ir jātiek
Atkal mājās dzirdamiem,
Dzirdamiem, dzirdamiem.
Es gribu tevi satikt,
Tik daudz vārdu man tev ko pateikt,
Es gribu tevi satikt,
Tik daudz vārdu man tev ko pateikt,
Es gribu tevi satikt,
Tik daudz vārdu man tev ko pateikt.
Tik daudz tu manī kļūdas zīmē,
Tik daudz tu manī kļūdas zīmē,
Vai tā var viens otru mīlēt,
Ka esam kā lēdus.
Bet mums ir jātiek
Atkal mājās dzirdamiem.
Es gribu tevi satikt,
Tik daudz vārdu man tev ko pateikt.
|
||||
3. |
||||
4. |
Cauri zariem
04:30
|
|||
|
Cauri zariem lietus izskrien ātrāk,
Jo to lapas ir vairāk uz zemes ne zaros,
Es pieskaros tavai pierei vēl straujāk
Un noliecos pāri Tev un skatos.
Es vēlreiz vēlreiz noliecos,
Un mēs vēlreiz noliecamies,
Cauri zariem izskrien lietus,
Cauri zariem izskrien lietus,
Izskrien lietus.
Cauri zariem lietus izskrien ātrāk,
Vakars atnācis, jo tumsa jau tagad,
Bet aizvien attopos, ka nav viss kā agrāk
Ir rudens un domas pie Tevis tik skraidā.
Es vēlreiz vēlreiz noliecos,
Un mēs vēlreiz noliecamies,
Neskrien lietus vairs.
ā, ā, ā, ā.
Es vēlreiz vēlreiz noliecos,
Un mēs vēlreiz noliecamies,
Vēlreiz noliecos,
Un mēs vēlreiz noliecamies.
Bet aizvien pieskaros, bet aizvien pieskaros,
Bet aizvien pieskaros, bet aizvien pieskaros,
Bet aizvien pieskaros, bet aizvien pieskaros,
Bet aizvien pieskaros. bet aizvien pieskaros...
|
||||
5. |
||||
|
Tik daudz mums uz ielas laternas stāsta
Un gaišums, kas dzimis sasildīs mūs,
Un ietves ap māju kā kā smaržas ap tevi
Tik samtaini silti ieskauj mūs.
Atnākot mājās viss smaršo pēc tevis,
Viss iesūcies manī smarzot sāk,
Nāc mēnesi apsēdies klēpī,
Mēs mēnešus skaitīt pratīsim tā.
Vai redzi šīs ielas, vai redzi šīs ietves,
Vai redzi šīs ielas, vai redzi šīs ietves
Tā katra būs atmiņa maza vai liela,
Bet brīnums ir tās kā paskaties.
Vai redzi šīs ielas, vai redzi šīs ietves,
Vai redzi šīs ielas, vai redzi šīs ietves
Tā katra būs atmiņa maza vai liela,
Bet brīnums ir tās kā paskaties,
Bet brīnums ir tās kā paskaties.
Nāc man līdz
Ar tevi kopā nāks rīts,
Nāc man līdz
Ar tevi kopā nāks rīts
Atnākot mājās viss smaršo pēc tevis,
Tik daudz mums uz ielas laternas stāsta,
Atnākot mājās viss smaršo pēc tevis,
Tik daudz mums uz ielas laternas stāsta.
Ar tevi kopā nāks rīts,
Nāc man līdz.
|
||||
6. |
||||
|
Man ir mājās auto,
Viņš pa grīdu braukā,
Šurpu turpu braukā,
Man ir mājās auto.
Klučus iekšā krauju,
Nesanāk es bļauju,
Mamma, tēti palīgā,
Man ir mājās auto.
Palīgā, palīgā.
Man ir mājās auto,
Viņš pa grīdu braukā,
Šurpu turpu braukā,
Man ir mājās auto.
Bet vēlman ir pistole,
Liela, leila šautene,
Esmu lies es drosminieks,
Hei, mamma teica palaidnieks.
Man ir mājās auto,
Viņš pa grīdu braukā,
Šurpu turpu braukā,
Man ir mājās auto.
Mamma, tēti palīgā,
Mamma, tēti palīgā,
Mamma, tēti palīgā,
Mamma, tēti palīgā.
Mēs nevaram ar tevi būt,
Caur mūra sienu viss tiek izsvītrots,
Mēs nevaram ar tevi būt,
Caur mūra sienu - palīgā, palīgā!!!
Palīga!!
Mēs nevaram ar tevi būt,
Caur mūra sienu viss tiek izsvītrots,
Mēs nevaram ar tevi būt,
Caur mūra sienu.
|
||||
7. |
||||
|
Mūsu ikdienas dekorācija par grūtu,
Es sevi kā izlūku atpakaļ vakardienā sūtu,
Es sevi kā minūti iedzenu atpakaļ siltajā laikā,
Tā ir tikai dekorācija laikam.
Tā ir izlikšanās, tā ir sāpīga spēle
Mēs ar tevi ejam tikai turp kur tu to vēlies,
Vai pareizi ejam, vai zinām kā spēlei ir jāiet,
Tā ir tikai dekorācija mums abiem.
Mūsu ikdienas dekorācija ar smaidu,
Es sevi kā naglu iedzenu tevī un gaidu,
Mīlestības kontrabanda vēsajā laikā,
Atceries naidu brālīt, atceries naidu.
Atceries naidu,
Atceries naidu,
Atceries naidu,
Atceries.
Tā ir izlikšanās, tā ir sāpīga spēle
Mēs ar tevi ejam tikai turp kur tu to vēlies,
Vai pareizi ejam, vai zinām kā spēlei ir jāiet,
Tā ir tikai dekorācija mums abiem.
Tā ir izlikšanās, tā ir sāpīga spēle
Mēs ar tevi ejam tikai turp kur tu to vēlies,
Vai pareizi ejam, vai zinām kā spēlei ir jāiet,
Tā ir tikai dekorācija mums abiem.
|
||||
8. |
Kad tukši vārdi
03:21
|
|||
|
Domas viņu galvās dūc
Un acis šodien lēni žust,
Kad tukši vārdi, kad klusē tēli,
Kad klusē tavi pilsētas tērpi.
Kad pilsēta peld uz papīra salas,
Gribu redzēt to malu uz kuras esam drošībā.
Ielās mūsu bērni skrien,
Kad izaugs tie mums līdzās ies,
Kad tukši vārdi, kad klusē tēli,
Kad klusē tavi pilsētas tērpi.
Vai pilsēta peld uz papīra salas,
Gribu redzēt to malu uz kuras esam bērnībā.
Mums laika nav daudz,
Tā vien šķiet, ka esam palikuši lietū,
Mums laika nav daudz,
Tā vien šķiet, ka lietus ir palicis lietū,
Mums laika nav daudz
Tā vien šķiet, ka esam palikuši lietū.
Iztēlojies, kad mēs bijām
Kad mēs lijām.
|
||||
9. |
Virtuve ar mums
03:41
|
|||
|
Ienāku mūsu virtuvē
Tur foto pie sienas,
Nav vēl viss izdzīvots
Caurums starp pasaulēm vēl īsts.
Izdzīvo mani minūtē lēnā,
Caurums nav sekunžu plaisā,
Tas nebūs īsts, jo virtuve ar mums to aizdzīs,
To aizdzīs, to aizdzīs, to aizdzīs.
Sāls trauks vēl tikko kā bijis
Sasilis rokās un atdzisis tukšs,
Uzlejam vēl karstāku tēju,
Ja cukurs puskusis mirkst.
Izdzīvo mani minūtē lēnā,
Caurums nav sekunžu plaisā,
Izdzīvo mani minūtē lēnā,
Caurums nav sekunžu plaisā,
Tas nebūs īsts, jo virtuve ar mums to aizdzīs,
To aizdzīs, to aizdzīs, to aizdzīs.
Ienāku mūsu virtuvē,
Ienāku mūsu virtuvē.
|
||||
10. |
||||
|
Es gaiteņa galā
Uz tevi vēl vēl skatos,
Pulkstenī vairs nerāda,
Tavu tikko zudošo skatu.
Trepes vairs nav vienīgās
Pa kurām atmiņas staigā,
Arī pieklusis skatiens
Aiz manis viņa rokas pie manām liek.
Es gaiteņa galā
Uz tevi vēl vēl skatos,
Pulkstenī vairs nerāda,
Tavu tikko zudošo skatu.
Trepes vairs nav vienīgās
Pa kurām atmiņas staigā,
Arī pieklusis skatiens
Aiz manis viņa rokas pie manām.
ūūūūū...
|
||||
11. |
Trīs gadus
03:43
|
|||
|
Tik līdzīgs man šķiet šis ceļš
Kā pavasaris ar skaistajiem ziediem.
Un tavas rokas tos skar
Trīs gadus pēdējos.
Trīs gadus pēdējos,
Trīs gadus pēdējos.
Tik līdzīgs man šķiet šis pieskāriens,
Kā jūra ar reibinošo smaržu,
Un tavas rokas tos skar
Trīs gadus pēdējos.
Trīs gadus pēdējos,
Trīs gadus pēdējos.
Tik līdzīgs man šķiet šis ceļš,
Tik līdzīgs man šķiet šis ceļš.
Trīs pēdējos gadus,
Tik līdzīgs man šķiet šis ceļš,
Trīs pēdējos gadus.
|
||||
12. |
||||
|
Dažreiz kad sēdi
Istabas vidū
Šķiet iespēris zibens
Un pārvērtis miglā.
Kurš nav saticis miglu, kurai cauri nevar redzēt
Un sējis labu vārdu, lai līdzās var sēdēt, lai līdzās var sēdēt.
Ciemos atnācis mēness,
Tas glezno uz zemes,
Šķiet redzu, ka miglā
Kāds sēž lakatā zilā.
Kurš nav saticis miglu, kurai cauri nevar redzēt
Un sējis labu vārdu, lai līdzās var sēdēt, lai līdzās var sēdēt.
Kurš nav saticis miglu, kurai cauri nevar redzēt
Un sējis labu vārdu, lai līdzās var sēdēt, lai līdzās var sēdēt.
Kurš nav saticis miglu, kurai cauri nevar redzēt
Un sējis labu vārdu, lai līdzās var sēdēt, lai līdzās var sēdēt.
Kurš nav saticis miglu, kurai cauri nevar redzēt
Un sējis labu vārdu, lai līdzās var sēdēt, lai līdzās var sēdēt.
Kurš nav.
Lai līdzās var sēdēt.
Kurš nav saticis miglu, kurai cauri nevar redzēt
Un sējis labu vārdu, lai līdzās var sēdēt, lai līdzās var sēdēt.
|
||||
13. |
||||
|
Ienāku mūsu virtuvē
Tur foto pie sienas,
Nav vēl viss izdzīvots
Caurums starp pasaulēm vēl īsts.
Izdzīvo mani minūtē lēnā,
Caurums nav sekunžu plaisā,
Tas nebūs īsts, jo virtuve ar mums to aizdzīs,
To aizdzīs, to aizdzīs.
Sāls trauks vēl tikko kā bijis
Sasilis rokās un atdzisis tukšs,
Uzlejam vēl karstāku tēju,
Ja cukurs puskusis mirkst.
Izdzīvo mani minūtē lēnā,
Caurums nav sekunžu plaisā,
Izdzīvo mani minūtē lēnā,
Caurums nav sekunžu plaisā,
Tas nebūs īsts, jo virtuve ar mums to aizdzīs,
To aizdzīs, to aizdzīs, to aizdzīs.
|
||||
Jānis Irbe Riga, Latvia
Janis Irbe music is about current things in the shades of airy post-punk.
If you like Jānis Irbe, you may also like:
The Divine Madness of Spring
by Sleeping Witch & Saturn
Terrific goth-y post-punk from Pittsburgh full of knifepoint guitars, threatening atmospheres, and vocals delivered with a scowl.
go to album
Discordant and danceable post-punk gems from an LA trio featuring bright and bouncy B-52s-style vocals. Instant like.
go to album
A new 4xLP boxset from Athens, Georgia art-rock legends Pylon includes both studio albums and a slew of unreleased recordings. Essential.
go to album
TV Priest's second record springs forth with a tension, dynamism, and crunch not often found in this brand of broody, shouty post-punk.
go to album
Serious Devo vibes with some creeping synths from this Oakland-based project featuring members of Mall Walk and Religious Girls.
go to album
A Split 7" Between Friends
by Dr Sure's Unusual Practice / Bench Press
A four-track bout between two of Australia's most formidable post-punk groups, fueled by wiry guitar riffs and vibrant, timely lyrics.
go to album
Joy as an Act of Resistance.
by IDLES
The English post-punk firebrands confront patriarchy, political turmoil, and personal tragedy on their searing sophomore LP.
go to album
